La Boheme

Man patīk atļaujt sevi lutināt ar skaistu izrādi... vijoļu raudas un dziedātāju samta balsis ar kristāldzidro klusumu lieliski papildina viens otru... smagi, mīksti samta aizskari kā senatnīga kleita uzģērbta skatuvei...rāda savas maigās krokas. Man patīk vērot sapucētās skatītāju kleitas un rotas teātra binokļu acīm... un klausīties augsto papēdīšu klaboņā un sajust "trešā zvana" saviļņojuma skaņā.... tūlīt sāksies!
Bijām opernamā uz Džakomo Pučini operu "Bohēma". Tā man atgādināja skaisto Parīzi! Neskaitāmi tilti, sakopti parki ar kaltajiem soliņiem, mazi kūpošie skurstenīši, boulangerie, visapkārt zied koki un cilvēki iet ar bagetēm rokās... Ak, šīs šaurās ieliņas un neskaitāmie "cafeterie", mākslas galerijas, ziedu pārdevējas un avīžu kioski...

 Un arī skaistos La Belle Epoque tērpus...

19.gs tērpu burvība iedvesmo

Ak, šīs rotas un frizūras!

c`est l`amour!

 Šoreiz iedvesmojos uz kolāžu. Kolāžas man patik taisīt kopš bērnības. Sēdēt, domāt, atcerēties...sastādīt kompozīciju, likt kopā, līmēt... censties restaurēt to noskaņu...

Lai top māksla!